Profilaksei - ingvercitronmaisiņtēja. Pēc tik neveselīgas lidošanas mājup - t-kreklam pogas puse vaļā, pliku rīkli sasvīdis trijos naktī ķeru vēju. Bet nebija jau variantu. Ar velo no centra tiek mājās 3xātrāk. Vienīgi, ka velo saslēdzene jādala uz diviem. Un ja līdz pirmdienai ieskaitīs par pērno bildēšanu - aiziešu uz to izstādi, kur Natalie Shau arī ir izstādījusies mazliet. It kā jau tikai piecītis, bet man tā paša nav. Jāatceras tikai. Jo pirmdien uz banku baņķierēt PP naudas.

Sliktās ziņas - nezinu kā sakonfigurēt LILO lai iestartētos arī WinXP. Katrs - niksis un vinda - uz sava diska. Ne biosā mainot vietām secību ne kā savādāk nesanāk. Niksis iestartējas, bet vinda paliek pie Windows loading flešojoša uzraksta.

Vakardien testdraivs ļoati veiksmīgs. Vislielākais prieks par saregulētajiem ātrumiem - tie slēdzās vnk perfekti. Pusstundā 7km nav daudz, bet man nav tendences stādīt rekordus. Nereti vnk apstājos paskatīties jas apkārt vai pajautāt ceļu utt. Vidēji 15km/h un max kkādi 41. Protams, ka no kalna lejā. Hz xik augšā spiežot. Sāk gribēties borta kompīc, kgan Endomondo arī altitude grafē. Enīvej - ir ripojamais.

Mazāk un mazāk lietu un lietiņu. Bet čumis tāpat būtu foršāka opcija. Lielāks tomēr ar visiem savuem ierobežotajiem izmēriem. Par treniņsomu. Šo to varbūt digitalizēs, varbūt sūtīs pa pastu. Tiklīdz būšu ticis pie tā paša izmērainā. Laika nav daudz - ikurāt pēc divām nedēļām ceu būt jau iečekojies kā nākas un nervozi garlaikoties. Ar pārtikas krājumiem arī jātiek galā. Izskatās, ka sanāks. Ja atkal nepaslīdēs roka. Tā tie 7kg arī pieauga klāt. Varbūt arī 2 mēnešu nekāda alkohola pie vainas. Jo tas tgrūž un izgrūž visus vitamīnus un visādus citādus labumus. Moš spirti iedarbojas uz vielmaiņu? Vai arī mazkustīgs dzīvesveids. Jo max tikai ~10km dienā veļļojas. Ja izdala pa nedēļu. Un presītes treniņi tā arī palikuši idejas līmenī ;D

Es ticu, ka mēs šķirsimies kā draugi. Man nav pret tevi pretenziju. Visu šo laiku esot kopā ar tevi esmu pieņēmis tavus trūkumus. Foršāk gan teikt - tavas īpašās atšķirības no pārējiem. Atceros daudz ko kopā piedzīvoto. Sākot jau ar pirmo tikšanos ar mūsu kopīgo paziņu. Arī dažādos ceļojumus un tajos un ikdienā piedzīvotos konfliktus. Esmu tevi apdāvinājis un visādi citādi lolojis. Pat neliels sentimenta kamols sakāpj kaklā un acīs riešas atmiņu asaras. Bet lai tas viss paliek mūsu kopīgajā pagātnē. Jo tagad mums ir jāšķiras. Šis lēmums nebija viegls, bet liktenim neizbēgt. Pārdošu es tevi kā lētu mauku pirmajam pretimnācējam. Un tas būs brīdis, kad mēs redzamies pēdējo reizi. Iespējams, ka pavadīštu tevi ar skatienu līdz pēdējam ceļa līkumam vai mājas stūrim. Bet tikpat labi pagriezīšos un iešu projām. Es zinu, ka tu klusēsi. Ka nesauksi pakaļ, jo visu ļoti labi sapratīsi.
Tāpēc pēdējos mirkļus ar tevi es īpaši izbaudu. Es maigi ieķeros tevī un jūtu kā tev tas patīk. Tu neprotestē. Tu visu saproti. Mūsu pēdējās saulainās dienas.

Jauka koverversija vienai no dziesmām no filmas Crow. Nav nemaz sabojāta ka tas notiek vairumā gadījumu kad kaut kas tāds tiek iekļauts Face The Beat kompilācijā.
Tātad:



(for klab.lv)


Bet vispār - šodien varētu līdz jūras krastam aizveļļot. Kkad vakarpusē.
http://fotokvartals.lv/2011/07/12/konkurss-pludmale/

Cik ļoti alus kaitē organismam, ja to patērē katru dienu vienu litru? Cik ļoti to ietekmē katru dienu noveļļoti 18+ km? pirmā lieta pēc pārbraukšanas mājās - vietējā bodīte, kur tiek paķerti pāris aliņi un kaut kas ēšanai. Šovakar, piemēram, lāčplēša dižalus, kura dižo iedarbību pat īpaši nejūt, un kaut kāds nocenotais. Patīk man skārdenes. Tādas praktiskas. Jo lietojot šos alus nav vērts runāt par garšas niansēm salīdzinot ar stikla taru.

Tātad - par velo. Šorīt gandrīz gadījās kā motosezonas atklāšanas parādē. Pie Ķīpsalas pieturas tante, acīs skatīdamās, škērso veloceliņu, pa kuru es lidoju ar kādiem pārdesmit vismaz km/h (protams, ka jārēķinās ar gajējiem, ko es aktīvi arī daru, bet, kad viņi nerēķinās ar mani, tad gribu viņus nobraukt) un arī pretī brauca jaunkundze un droši vien arī domās lamāja to tanti.

Mājupceļā pāris reizes sanāca saskrieties nē bet nu ar rokerbaikeriem. Vienā gandrīz ieskrēju, otru reizi palaidu. Es vispār ļoti bieži mēdzu palaist mašīnas pie luksoforiem un tikai tad ripot pāri pie sava zaļā. Vismaz reizēs, kad nav gājēju.

Elektroniku istabā tūlīt noaminīs SWH Rock virtuvē. Vakaros tur iet kolosāla mūzika.

Vsjo! Rīt pērku jaunu ātrumpārslēgu/spriegotāju. Aizmugurē. Šitais jau gana cietis gan gāžoties, gan vizinoties uz kapota, gan mēģinot iztaisnot. Laiks jaunam. Pie reizes laikam trosītes jāpaķer. Varbūt tiešām izstaipījušās. Un tas nozīmē, ka rīt iešu uz darbu ar kājām. Un austiņās klausīšos Lady Gaga ;D

Mežaparka čebureki tagad ir mazliet citur - vairāk pa ceļam iekšā. Bet cena tā pati - lats. Jā - es biju mežaparkā. Ne pirmo reizi. Bet katru reizi ir savādāk - katru reizi ar citu cilvēku. Ar kājām gan es uz turieni neietu.


Bet beidzās batereja. Man teica lai nomainu, bet nebija līdzi ko mainīt. Telefons gan vēl nemirst. Ja man neviens nepiezvanīs. Piezvani man..

Ok. Izkatās, ka pie santehnikas instrumentu komplekta klāt nāks velo remonta komplekts. Šovakar neko tāļu netiku, toties uzzināju, ka vajadzēs naudiņas. Iespējams pat, ka vairāk nekā izmaksātu veloserviss. Bet man pēdējais laiks atkal iemācīties riteņus.
Jāsameklē jūzerbilde par velo tēmu ;D

Braukt ar riteni pa vanšu tiltu pirms pusstundas un ēst šokolādes tio bija lieliski. Bet pēc acumirklīgajām klimata maiņām mežaparkā patreiz acupriekšā dzesējas tēja ar ingveru un medu.
Mazliet skumjas, ka nokavējām saulīti, jo ļoti gribējās redzēt, vai tā tiešām ir, ka stundu pirms saulrieta un stundu pēc saullēkta Saule pret Zemi ir tādā leņķī (skatoties no, piemēram, mana skatupunkta), ka vislabāk tiek attēlotas krāsas nē bet kaut kas tur ar gaismām ka visprecīzākās krāsās atstarojas. Nu vienalga - nenoķēru ;-/ Toties viss pārējais izbrauciens bija lielisks.